Mantošanas kārtība

1. Likumiskā mantošana

Ja nav testamenta vai mantojuma līguma, tad no mirušā manto laulātais, radinieki un adoptētie.

1.1. Laulāto mantojuma tiesības

Laulātais manto:

  • līdzvērtīgu daļu ar bērna daļu, ja mantojumu pieņem mazāk par četriem bērniem;
  • ceturto daļu no mantojuma, ja mantojumu pieņem četri vai vairāk bērni;
  • pusi no mantojuma un dzīvokļa iekārtu, ja mirušajam nav lejupējo – bērnu, mazbērnu utt. un adoptēto, vai arī neviens no viņiem mantojumu nepieņem;
  • visu mantojumu, ja mirušajam nav lejupējo – bērnu, mazbērnu utt., adoptēto, augšupējo – vecāku, vecvecāku utt., īsto brāļu vai māsu, vai viņu bērnu, pusbrāļu vai pusmāsu, vai viņu bērnu vai, ja neviens no viņiem mantojumu nepieņem.

1.2. Radinieku un adoptēto mantojuma tiesības

Kārtība, kādā manto mantojuma atstājēja radinieki, tiek noteikta, ņemot vērā mantinieku šķiru, radniecības pakāpes un līnijas.

Ja mantojumu pieņem kāds augstākas šķiras mantinieks, tad zemākas šķiras mantinieks nevar mantot.

Ir četras mantinieku šķiras:

  • pirmā šķira – bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie – bērni, mazbērni utt., starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;
  • otrā šķira – tuvākās pakāpes augšupējie (pirmā pakāpe – vecāki, otrā – vecvecāki utt.), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas, un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni, turklāt, ja mantojumu pieņem gan augšupējie, gan citi otrās šķiras mantinieki, pusi no mantojuma manto augšupējie, bet otru pusi – pārējie otrās šķiras mantinieki;
  • trešā šķira – pusbrāļi un pusmāsas, un pirms mantojuma atstājēja mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
  • ceturtā šķira – citi tuvākās pakāpes sāņus radinieki – neatkarīgi no tā, vai radniecība ir pilnīga vai nepilnīga.

Pirms mantojuma atstājēja mirušo radinieku pēcnācēji, kuriem ir tiesības mantot, dala mantojuma daļu, ko mantotu viņu mirušais tēvs vai māte.

Adoptētais un viņa lejupējie – bērni, mazbērni utt. – manto no adoptētāja un viņa radiniekiem. No adoptētā manto viņa lejupējie – bērni, mazbērni utt., kā arī adoptētājs un viņa radinieki.

1.3. Radniecības pakāpes un līnijas

Radniecības tuvumu starp divām personām nosaka pēc pakāpēm un līnijām. Radniecības pakāpe rodas, personai piedzimstot. Vairāku personu izcelsme no viena ciltstēva vai ciltsmātes veido radiniecības taisnas vai sāņus līnijas. Radinieki taisnā līnijā ir vecvecāki, vecāki, bērni, mazbērni, mazmazbērni utt. Radinieki sāņus līnijā ir tie, kas cēlušies no kopēja ciltstēva vai ciltsmātes.

Radinieku taisnā līnijā bērns un tēvs vai māte ir pirmās pakāpes radinieki, mazbērns un vectēvs vai vecāmāte – otrās pakāpes radinieki, mazmazbērns un vecvectēvs vai vecvecmāte – trešās pakāpes radinieki utt. (1. attēls).

Radinieku sāņus līnijā brāļi un māsas ir otrās pakāpes radinieki, brāļu un māsu bērni – trešās pakāpes radinieki, brālēni un māsīcas – ceturtās pakāpes radinieki utt. (2. attēls)

2. Testamentārā mantošana

Ja mantojuma atstājējs ir atstājis testamentu, viņa mantu vai tās daļu manto personas, kurām viņš to ir novēlējis. Mantu, kura nav novēlēta ar testamentu, manto likumiskie mantinieki.

Testators var brīvi noteikt, kam un kādu mantu viņš vēlas atstāt, izņemot ierobežojumu, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem – laulātajam un lejupējiem – bērniem, mazbērniem utt., bet, ja lejupējo nav, tad laulātajam un tuvākās pakāpes augšupējiem – vecākiem, vecvecākiem utt. – atstājamas viņiem pienākošās neatņemamās daļas no mantojuma – puse no mantojuma daļas vērtības, ko viņi mantotu pēc likuma.

Lai testaments būtu spēkā, testatoram to jāapliecina notariāli vai jānodod glabājumā notāram vai bāriņtiesai, vai pašrocīgi tas jāuzraksta un jāparaksta.

3. Līgumiskā mantošana

Līgumisko mantošanu nodibina ar mantojuma līgumu, ar kuru mantojuma atstājējs piešķir un mantinieks pieņem tiesības uz mantojumu vai tā daļu.

Mantojuma neatņemamās daļas tiesīgajiem – laulātajam un lejupējiem – bērniem, mazbērniem utt., bet, ja lejupējo nav, tad laulātajam un tuvākās pakāpes augšupējiem – vecākiem, vecvecākiem utt. – atstājamas viņiem pienākošās neatņemamās daļas no mantojuma – puse no mantojuma daļas vērtības, ko viņi mantotu pēc likuma.

Mantojuma līgumam ir obligāta notariālā akta forma. To nevar vienpusēji atsaukt.